Baiba Bendika
/Latvijas biatlona Junioru izlases sportiste/
Baiba par treneri Jēkabu Nākumu:
Iesākumā slēpošana var likties samērā viegls process, tik mazliet pastumies ar nūjām, pacilā kājas un aiziet. Es vienmēr zināju, ka mana tehnika nebija no tām labākajām, bet ka ir tik daudz nianses, kas jāievēro nebiju iedomājusies. Bet pastrādājot ar Jēkabu nu jau pa 2 vasarām ir savākušās gandrīz 20 tehnikas nianses, kas palīdz trasē ieekonomēt enerģiju un būt ātrākai. Ir tiešām jauki sastrādāties ar tik pozitīvu cilvēku kā Jēkabs, kurš ļoti veiksmīgi māk paskaidrot katru nepareizo kustību un pareizas tehnikas ieguvumu!
Ingmars Briedis
/Slēpo pirmo sezonu, atsācis slēpot pēc 15 gadu pauzes/
Ingmars par savām sajūtām:
Neticami, bet vairāk kā 15 gadi bija pagājuši kopš pēdējo reizi kāpu uz slēpēm. Pienākot kārtējam lielajam sniegam 2009/2010.gada ziemā atcerējos kādreiz sasniegto - slēpojums 15km distancē apkārt Alauksta ezeram Vecpiebalgā.
Smukās pus plastikāta slēpes bija labākais, ko kādreiz varēju vēlēties. Klamburi lielie, modernie, zābaki ar caurumiem purngalos, nūjas metāliskās ar lielajiem, baltajiem riņķiem :))) biju “krutākais” čalis pagalmā. Atmiņas bija jāatsvaidzina un jārealizē atkārtoti tai pat ziemā. Domāts, darīts - pašpārliecinātība par saviem spēkiem netrūka - es to varu izdarīt arī tagad :)
Plāns uzkāpt uz slēpēm tika realizēts pāris dienu laikā. Internetā atradu vislabākās atsauksmes par Cēsu Olimpisko centru Priekuļos - zvans uz norādīto kontakttālruni atrisināja visas manas problēmas ar trūkstošo inventāru: slēpes, zābaki, nūjas. Viss nepieciešamais bija uz vietas, kā arī trases vienmēr sakoptas. Ierados, uzkāpu uz slēpēm un trases saimnieks ierāda, lai nedaudz paslēpoju pa mazo 500m apli un pierodu pie slēpēm. Pierast tiešām vajadzēja - viss radikāli bija mainījies: slēpes šaurākas, ātrākas, stiprinājumi nepārliecinoši mazi un nūjas dikti vieglas. Protams, es kā ērglis aiznesos uz grūtāko trasi - pēc aptuveni 15min biju atpakaļ, lai atdotu slēpes :D Tā izsities no spēkiem nebiju sen, attiecīgi, iesākumā 500m aplis būtu bijis pašā laikā :).
Kā Kanādas latvieši bieži izsakās "tas ir viens laimes kritiens" un jau pēc kāda laika nonācu Jēkaba rokās, lai mācītos slēpot. Tik daudz vērtīgu padomu vienas stundas laikā nebiju dzirdējis ilgu laiku. Tā arī līdz šim neesmu viņam atzinies kā biju trenējies Alauksta slēpojumam, jo tikai pēc nodarbības apmeklēšanas sapratu cik gan veselību gandējoši viss ir bijis - tehnika solī, iesildīšanās, obligāta šķidruma dzeršana ilgstošu treniņu laikā, atsildīšanās vingrojumi un daudz kas cits, ko nez vai spētu savā galvā izdomāt. Ir vērts kaut reizi palūgt padomu speciālistam, kas to lietu saprot un vēl jo vairāk, ja speciālists ir Skolotājs un spēj arī iemācīt. Es kā ļoti nepacietīgs personāžs varu teikt, ka Jēkabs ir neticami pacietīgs skolotājs. Sākumā bija bail vispār saņemt dūšu, lai apmeklētu pirmo nodarbību, jo tas taču Jēkabs Nākums, ja nu muļķīgi soli lieku vai vēl ko ne tā..., bet uztraukums veltīgs! Padomi nedzen izmisumā, bet ir ļoti uzmundrinoši un tā vien stimulē pēc nodarbības vēl paslēpot un apzināt visu, kas tika teikts. Nevarēju iedomāties, ka tehnikai ir tik liela nozīme, lai sasniegtu labākus rezultātus un samazinātu savu patērēto enerģiju pie vienlīdz garas distances. Tik daudz sīkumi un lietas, kas jāzina un jāiegaumē :))) Neatcerēsies Tu, tad Jēkabs noteikti atcerēties :) un pamācīs, kā pareizāk - viņš visu nodarbību slēpo blakām un komentē gandrīz katru soli, ko liec, protams, pētot Tavu sejas izteiksmi ik pa brīdim tomēr paklusē un ļauj vienatnē sagremot, kas tika teikts, kādu apli ļaujot noslēpot arī vienam – ļauj nedaudz pašam pakustināt savas smadzenes :)))? Sajutos gluži kā mašīnas vadīšanas kursos Rīgas visnoslogotākajā krustojumā ar 40 ceļa zīmēm - vienīgā starpība, ka šeit kļūdīties nav jābaidās un ļaunākais, kas var notikt ir kritiens kupenā ;) Ar to gribēju teikt, ka nepieciešama tikai uzdrīkstēšanās un pārējo atstājiet skolotāja ziņā - treniņu process ir pārdomāts visas nodarbības laikā un laiks paskrien nemanot.
Tā kā tagad jau esmu „atkarīgais” no laimes hormona, ko gūst pēc kārtējām veiksmīgi aizvadītām sacensībām, tad cītīgi trenējos gan vasarā skrienot pusmaratonus, gan braucot ar riteni, gan arī piedaloties visos distanču slēpošanas čempionātos, kur vien mani laiž klāt :) Pagaidām vissvarīgākais ir izbaudītais sacensību adrenalīns un pievarētās distances. Ir tik daudz pozitīvu emociju no apziņas vien - es to varu !
Veiksmi visiem, kas plāno vēl tikai uzdrīkstēties! Un panākumus tiem, kas jau spēruši pirmo soli!
Paldies Jēkabam par pacietīgo skološanu !
Lai izdodas sasniegt www.gribuslepot.lv uzstādīto mērķi !
Rinalds Trukšs
/Uzņēmējs / Baltic Consulting, slēpo otro sezonu/
Rinalds dalās apmācību pieredzē:
Lai gan ikdienā esmu tipisks biznesa vides cilvēks, sports un aktīvs dzīvesveids ieņem ļoti nozīmīgu vietu manā ikdienā. Slēpojis labi daudz biju skolā vecajos laikos, kā jau visi, ar kocenēm un izļurkātiem klamburiem... Pirms diviem gadiem atkārtoti nonācu pie distanču slēpošanas, par cik meklēju labu skriešanas aizvietotāju ziemā. Fiziski noteikti esmu virs vidējā aritmētiskā, bet sākotnēji nespēju saprast, kā kaut kādi šmurguļi vieglā mierā man 2x ātrāk lidoja garām, kamēr es ar pulsu tuvu maksimumam nespēju pieviekt adekvātus attālumus.
Pēc neregulārās nepilnas sezonas mocīšanās sapratu, ka bez spēka un aerobās izturības distanču slēpošanā tehnika ir ar kārtu nozīmīgāka komponente. Meklēju palīdzību ārpus youtube.com un, par laimi, satikos ar Jēkabu.
Diezgan ātri izlabojām nopietnākās tehniskās nepilnības. Šis izklausīsies pēc TV Shop reklāmas, bet 2-3 treniņos (pie nosacījuma, ka fiziskā kondīcija ir optimāla) var ļoti nopietni uzlabot savu
sniegumu. Ir jāatmet tāda egoistitka stūrgalvība, nepacietība un jāļauj uzbūvēt slēpošanas zināšanas no pašiem pamatiem. Un tas nav grūti, ar Jēkabu ir ļoti viegli komunicēt un pats treniņprocess ir
interesants... tehniskas nianses sākot no elkoņa saliekšanas lenķa līdz slīdošam atspērienam no papēža, stāja, slēpju novietojums pret kalnu dažādos stāvumos, ieslidīšanās vinginājumi, temps, slidsoļa tehnikas izvēle dažādos stāvumos, atsildīšanās... ir ļoti daudz nianšu, kuras vienkārši nav iespējams saprast bez profesionāļa palīdzības.
Un rezultāts ir tā neaprakstāmā gaisīgi vieglā sajūta, kad ar smaidu sejā un šķietami bez piepūles slīdi cauri sniegotajiem mežiem! Nu tie kas skrien, peld, slēpo vai brauc ar velo sapratīs par ko es runāju. Pārējiem, es tikai novēlu to izbaudīt. Un papildus tam, slēpošanai ziemā ir kaut kas tāds mistiskāks, varbūt mums tuvāks, tāds Latviskāks.
Pats pēc 3-4 nopietniem tehniskiem 1:1 treniņiem un 1x nedēļā paslēpojot Uzvaras parkā vai Viesturos biju gatavs maratonam (42 km). Pirmajā reizē 2:44 un 132 vieta no 338 finišējušajiem, liekas ka sākums labs, šogad jāliek klāt un jāierakstās 2:20!
Šeit ir fantastiska iespēja trenēties kopā ar Pasaules līmeņa sportistiem.
Novērtējiet to! Paldies Jēkabam!